Zelta akcija — skaidrojums

Kādu problēmu tā risina

Steward ownership balstās uz diviem noteikumiem: kontrole paliek cilvēkiem, kas vada uzņēmumu, un peļņa kalpo uzņēmumam, nevis tā īpašniekiem. Abi ir ierakstīti statūtos.

Taču statūtus var grozīt. Ja visas balsis pieder pārvaldniekiem, viņi — principā — varētu nobalsot par abu noteikumu atcelšanu un tomēr pārdot uzņēmumu. Slēdzene, ko var atvērt paši atslēgu turētāji, nav īsti slēdzene.

Ko dara zelta akcija

Ierastais risinājums ir zelta akcija (saukta arī par veto akciju): viena akcija, kas pieder neatkarīgam aizbildnim, parasti nodibinājumam. Statūtos noteikts, ka atsevišķiem lēmumiem nepieciešama aizbildņa piekrišana:

• to statūtu punktu grozīšanai, kas īsteno abus noteikumus;
• uzņēmuma vai būtībā visas tā uzņēmējdarbības pārdošanai;
• apvienošanai, sadalīšanai vai jaunām akciju klasēm, ar kurām varētu apiet noteikumus.

Tas ir viss. Aizbildnim nav teikšanas uzņēmuma vadībā — ne stratēģijā, ne darbinieku pieņemšanā, ne cenu noteikšanā vai investīcijās. Tas nesaņem dividendes, izņemot, ja vispār, nelielu atlīdzību savu izmaksu segšanai.

Kas var būt aizbildnis?

Aizbildnim pašam jābūt grūti pārņemamam. Vācijā un Šveicē šo lomu daudziem uzņēmumiem ir pildījis Purpose Foundation. Igaunijā dabiskākā forma ir sihtasutus (nodibinājums) — nodibinājums bez īpašniekiem vai biedriem. Vairāk par nodibinājumiem

Labam aizbildnim ir neatkarīga valde, šauri formulēts rakstisks mērķis un pacietība gadiem neko nedarīt — un pateikt „nē”, kad tas ir svarīgi.

Ko tas nozīmē katrai pusei

• Dibinātāji un pārvaldnieki saglabā pilnu kontroli pār uzņēmumu, vienlaikus padarot savu apņemšanos ticamu.
• Investori zina, ka uzņēmums pēkšņi netiks pārdots viņiem nezinot — vai pārveidots par kaut ko citu.
• Darbinieki un klienti saņem solījumu, kas ir juridiski izpildāms, nevis tikai misijas paziņojums.

Lasiet: trīs veidi, kā to izveidot