Kas ir steward ownership?
Uzņēmuma īpašumtiesību veids, kurā uzņēmums saglabā neatkarību un tā peļņa kalpo uzņēmumam — nevis ārējiem akcionāriem.
Šī rokasgrāmata skaidro steward ownership no paša sākuma cilvēkiem, kuri par to nekad nav dzirdējuši: divus noteikumus, trīs veidus, kā uzņēmumi to izveido, kā investori un dibinātāji saņem samaksu un kas tas nav.
Pilnībā to izlasīt aizņem aptuveni divdesmit minūtes. Pirmā nodaļa — piecas.
Pēdējoreiz pārskatīts 2026. gada 13. oktobris.
Lasīt kopsavilkumu
- Kontrole paliek cilvēkiem, kuri vada uzņēmumu. Balsis nevar pārdot vai mantot.
- Peļņa kalpo uzņēmumam: reinvestīcijām, taisnīgai un ierobežotai atdevei investoriem, darbiniekiem, labiem mērķiem.
- Abi noteikumi ir ierakstīti statūtos un nostiprināti — parasti ar aizbildņa fondu, kuram pieder zelta akcija.
- Dibinātāji un investori joprojām var saņemt taisnīgu samaksu. Neviens tikai nevar pārdot uzņēmumu.
Ideja piecās minūtēs
Sāksim ar jautājumu
Kam būtu jālemj, kas notiek ar uzņēmumu — cilvēkiem, kas to vada, vai tam, kam pieder visvairāk akciju?
Vairumā uzņēmumu atbilde ir — akcionāriem. Viņi ievēl valdi, saņem peļņu un var pārdot uzņēmumu jebkuram. Daudziem uzņēmumiem tas labi der. Taču tas nozīmē arī to, ka uzņēmuma nākotne galu galā ir pārdodama. Kad dibinātājs aiziet pensijā, kad investors vēlas iziet no uzņēmuma vai kad mantiniekam vajadzīga nauda, uzņēmums nonāk pie tā, kurš piedāvā visvairāk, — un jaunais īpašnieks lemj, kas notiks ar komandu, nosaukumu un misiju.
Steward ownership ir cita atbilde. Tas ir veids, kā piederēt uzņēmumam, lai:
- Kontrole paliktu to cilvēku rokās, kas vada uzņēmumu. Balsstiesības pieder „pārvaldniekiem” (stjuartiem) — cilvēkiem, kas ir aktīvi uzņēmumā vai cieši ar to saistīti. Viņi nevar pārdot savas balsis, un balsis nevar mantot kā aktīvu. Kad pārvaldnieki atkāpjas, viņi paši — vai šim nolūkam izveidota struktūra — izvēlas nākamos.
- Peļņa kalpotu uzņēmumam, nevis tā īpašniekiem. Peļņu reinvestē uzņēmumā, dala ar tajā strādājošajiem, izmanto, lai investoriem atmaksātu taisnīgu un ierobežotu atdevi, vai ziedo labiem mērķiem. Neviens nevar pārvērst naudā pašu uzņēmumu.
Šie divi noteikumi nav solījums vai misijas paziņojums. Tie ir ierakstīti uzņēmuma statūtos un aizslēgti, lai nākamā paaudze tos nevarētu klusām atcelt.
Kas tas nav
- Tā nav labdarība. Uzņēmumi, kas darbojas pēc steward ownership principa, ir parasti, peļņu nesoši uzņēmumi. Tie konkurē, aug un maksā nodokļus tāpat kā jebkurš cits.
- Tās nav darbinieku īpašumtiesības. Darbinieki var piedalīties peļņā, taču balsis saņem cilvēki, kas vislabāk spēj uzņēmumu pārvaldīt, nevis automātiski katrs darbinieks.
- Tā nav īpaša juridiskā forma. Igaunijā to veido no parastiem elementiem: OÜ vai AS, dažādām daļu klasēm un parasti nodibinājuma (sihtasutus). Skatiet, kā.
- Tas nenozīmē, ka dibinātāji neko nesaņem. Dibinātājiem un agrīnajiem investoriem var samaksāt — taisnīgi un pakāpeniski. No kā viņi atsakās, ir tiesības uzņēmumu pārdot.
Kas strādā šādi?
Daži no Eiropas pazīstamākajiem uzņēmumiem jau gadu desmitiem darbojas pēc steward ownership principa. Bosch un Zeiss Vācijā kontrolē fondi un pilnvarotās personas; Carlsberg un Novo Nordisk Dānijā — fondi, kuriem pieder balsu vairākums. Jaunāki uzņēmumi — Ecosia, Patagonia — šo modeli izvēlējās apzināti. Skatiet uzņēmumus un to, kā tieši katrs no tiem ir strukturēts.
Kāpēc tieši tagad, Baltijā?
Daudzos uzņēmumos, kas dibināti Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 90. gados, pienāk paaudžu maiņa. 2024. gada Baltijas ģimenes uzņēmumu aptaujā atklājās, ka tikai aptuveni ceturtdaļai Igaunijas respondentu bija pēctecības plāns. Ja plāna nav, noklusējuma iznākums ir pārdošana — bieži uz ārzemēm. Steward ownership dod īpašniekiem trešo iespēju: nodot uzņēmumu cilvēkiem, kas to jau vada, saņemt taisnīgu samaksu un saglabāt uzņēmuma neatkarību uz visiem laikiem. Lasiet vairāk par pēctecību.
Kur tālāk
- Divi noteikumi — ko katrs no tiem nozīmē praksē
- Trīs veidi, kā to izveidot — struktūru salīdzinājums
- Kā samaksā investoriem — finansējums, nepārdodot kontroli
Divi noteikumi
Viss pārējais ir detaļas. Kontrole paliek to cilvēku rokās, kuri vada uzņēmumu, un peļņa kalpo uzņēmumam — nevis tā īpašniekiem.
1. noteikums — kontrole paliek to cilvēku rokās, kuri vada uzņēmumu
Parastā uzņēmumā balsstiesības nāk līdz ar īpašumtiesībām: kas nopērk akcijas, tas nopērk tiesības lemt. Uzņēmumā, kas darbojas pēc steward ownership principa, balsstiesības ir nošķirtas no naudas.
Balsis tur pārvaldnieki (stjuarti): cilvēki, kuri aktīvi darbojas uzņēmumā vai ir ar to cieši saistīti — dibinātājs, valdes locekļi, ilggadēji darbinieki, dažkārt padomes locekļi. Praksē tas nozīmē:
- Balsis nevar pārdot. Pārvaldnieks nevar pārdot savas balsstiesīgās akcijas nepiederošai personai vai tam, kurš piedāvā visvairāk. Tās var nodot tikai citiem pārvaldniekiem vai atpakaļ uzņēmumam.
- Balsis nevar mantot. Kad pārvaldnieks nomirst vai aiziet, balsstiesīgā akcija nepāriet viņa ģimenei kā manta. Tā pāriet nākamajam pārvaldniekam.
- Pārvaldnieki izvēlas pārvaldniekus. Statūtos noteikts, kā tiek izraudzīti jauni pārvaldnieki: to dara esošie pārvaldnieki, valde vai nodibinājums. Nozīme ir spējām un apņēmībai, nevis kapitālam vai ģimenes saitēm.
Uzņēmumam joprojām ir valde un, ja tas vēlas, padome. Pārvaldnieki dalībnieku sapulcē pilda akcionāru lomu: viņi ieceļ valdi, apstiprina gada pārskatu un lemj par būtiskām izmaiņām.
2. noteikums — peļņa kalpo uzņēmumam, nevis tā īpašniekiem
Pārvaldnieki kontrolē uzņēmumu, bet tiem nepieder tā vērtība. Viņu balsstiesīgās akcijas nedod nekādas tiesības — vai tikai simboliskas tiesības — uz dividendēm, kā arī nekādas tiesības uz ieņēmumiem no pārdošanas vai likvidācijas.
Tāpēc peļņu var izmantot:
- Reinvestīcijām uzņēmumā, tā cilvēkos un produktos. Parasti šī ir lielākā daļa.
- Investoru un dibinātāju atmaksai — taisnīgai, nolīgtai atdevei, kas parasti ir ierobežota.
- Dalīšanai ar darbiniekiem — ar prēmijām vai peļņas sadales shēmām.
- Ziedošanai labiem mērķiem, kas saistīti ar uzņēmuma mērķi.
Peļņu nevar izmantot tam, lai bagātinātu to, kurš konkrētajā brīdī kontrolē uzņēmumu. Pārvaldnieki par savu darbu saņem algu, tāpat kā jebkurš vadītājs — nevis dividendes par savām balsīm.
Noteikumu nostiprināšana
Divi noteikumi statūtos ir tik stipri, cik stipra ir to grozīšanas kārtība. Ja pārvaldnieki varētu vienkārši nobalsot par to atcelšanu, uzņēmumu galu galā varētu pārdot.
Tāpēc uzņēmumi, kas darbojas pēc steward ownership principa, pievieno slēdzeni: parasti tas ir neatkarīgs nodibinājums, kam pieder viena akcija — „zelta akcija” jeb „veto akcija” —, kas ļauj tam bloķēt tieši divas lietas: abu noteikumu grozīšanu un uzņēmuma pārdošanu. Tam nav citu tiesību, un tas neiejaucas uzņēmuma vadībā. Alternatīvi uzņēmums pilnībā pieder nodibinājumam, un noteikumus garantē tā statūti.
Trīs veidi, kā to ieviest
Nodibinājums, kam pieder uzņēmums, aizbildņa turēta zelta akcija vai atsevišķas akcijas balsīm un peļņai. Kā katrs izskatās un kad tas ir piemērots.
Steward ownership nav vienas juridiskas veidnes. Uzņēmumi apvieno nelielu skaitu pamatelementu, lai īstenotu divus noteikumus praksē. Lielāko daļu gadījumu aptver trīs struktūras. Tālāk lietotie nosaukumi ir mūsu; citur jūs sastapsiet citus.
1. Atsevišķas balsstiesīgās un peļņas akcijas, ko aizsargā zelta akcija
Šis ir visizplatītākais modelis jauniem un vidēja lieluma uzņēmumiem, un ar to sāk lielākā daļa dibinātāju.
Uzņēmums emitē divu klašu akcijas:
- Balsstiesīgās akcijas, ko tur pārvaldnieki (stjuarti). Tās dod balsis, bet nedod nekādas tiesības — vai tikai simboliskas tiesības — uz dividendēm vai pārdošanas ieņēmumiem.
- Peļņas akcijas, ko tur dibinātāji, investori vai nodibinājums. Tās dod tiesības uz dividendēm (bieži ierobežotām), bet nedod balsis.
Neatkarīgam aizbildnim — parasti nodibinājumam — pieder viena zelta akcija. Tam nav teikšanas uzņēmuma vadībā. Tas var uzlikt veto tikai divām lietām: abu noteikumu grozīšanai un uzņēmuma pārdošanai.
1. modelis — atsevišķas akcijas ar zelta akciju
Pārvaldnieki
- Tur
- Balsstiesīgās akcijas (piem., 99% balsu)
- Saņem
- Nekādu dividenžu. Alga par darbu.
Dibinātāji un investori
- Tur
- Peļņas akcijas, bez balsīm
- Saņem
- Dividendes vai atpirkšana līdz nolīgtiem griestiem
Aizbildņa fonds
- Tur
- Viena zelta akcija
- Saņem
- Veto pārdošanai un abu noteikumu grozīšanai — nekas cits
Piemērots: jaunuzņēmumiem un MVU; dibinātājiem, kuri vēlas palikt iesaistīti; uzņēmumiem, kas piesaista ārēju finansējumu.
Uzmanību: statūti jāizstrādā tā, lai zelta akciju nevarētu apiet — piemēram, ar apvienošanos, jaunu akciju klasi vai visu aktīvu pārdošanu.
2. Uzņēmums pieder nodibinājumam
Uzņēmums pilnībā vai ar balsu vairākumu pieder nodibinājumam, kura statūti to saista ar abiem noteikumiem. Nodibinājums ieceļ uzņēmuma padomi, saņem dividendes un izmanto tās reinvestīcijām vai labdarības mērķiem.
2. modelis — pieder nodibinājumam
Nodibinājums
- Tur
- Visas vai lielākā daļa balsstiesīgo akciju
- Saņem
- Dividendes, ko izmanto uzņēmuma vajadzībām vai labdarības mērķim
Citi akcionāri (pēc izvēles)
- Tur
- Akcijas ar nedaudz balsīm vai bez tām
- Saņem
- Dividendes; dažkārt kotētas biržā
Piemērots: lielākiem, stabiliem uzņēmumiem; īpašniekiem, kuri vēlas nodot uzņēmumu kā veselu; situācijām, kurās svarīgs ir filantropisks mērķis.
Uzmanību: nodibinājumu tiesības dažādās valstīs atšķiras, un nodibinājuma valdei nepieciešama reāla neatkarība un kompetence. Par Igauniju skatiet nodibinājumi.
3. Balsis tur pārvaldnieku sabiedrība
Balsstiesības ir apvienotas atsevišķā holdinga sabiedrībā, kas pieder pārvaldniekiem un kurai savukārt pieder operatīvā uzņēmuma balsstiesīgās akcijas. Peļņas akcijas atrodas tieši operatīvajā uzņēmumā. Aizbildnim pieder zelta akcija holdingā, operatīvajā uzņēmumā vai abos.
3. modelis — pārvaldnieku holdings
Pārvaldnieku holdings (OÜ)
- Tur
- Uzņēmuma balsstiesīgās akcijas
- Saņem
- Neko vairāk par izmaksu segšanu
Investori un dibinātāji
- Tur
- Peļņas akcijas, bez balsīm
- Saņem
- Ierobežota atdeve
Aizbildņa fonds
- Tur
- Zelta akcija
- Saņem
- Veto pārdošanai un noteikumu grozīšanai
Piemērots: uzņēmumu grupām; uzņēmumiem ar daudziem pārvaldniekiem vai biežām izmaiņām viņu sastāvā.
Uzmanību: vairāk juridisko personu nozīmē vairāk administrēšanas.
Kā izvēlēties
| Jautājums | 1. modelis | 2. modelis | 3. modelis |
|---|---|---|---|
| Dibinātāji paliek pie vadības? | Jā, kā pārvaldnieki | Ar nodibinājuma valdes starpniecību | Jā, ar holdinga starpniecību |
| Viegli piesaistīt ārēju finansējumu? | Jā | Grūtāk | Jā |
| Ieviešanas piepūle | Mērena | Liela | Liela |
| Tipiskais lielums | No jaunuzņēmuma līdz vidējam | No vidēja līdz lielam | Grupas |
Lielākā daļa Igaunijas uzņēmumu sāks ar 1. modeli. Skatiet, kā tas darbojas saskaņā ar Igaunijas tiesībām
Kā investori saņem atdevi
Investori var iegādāties taisnīgu atdevi, nevis kontroli. Instrumenti, kā tie tiek atmaksāti un ko katrs no tiem nozīmē uzņēmumam.
Princips
Parastā uzņēmumā investori lielāko daļu atdeves gūst, kad uzņēmumu pārdod vai kotē biržā. Uzņēmumu, kas darbojas pēc steward ownership principa, nevar pārdot, tāpēc šis ceļš ir slēgts. Tā vietā atdeve tiek iestrādāta instrumentā jau no paša sākuma un izmaksāta no uzņēmuma naudas plūsmas.
Tas maina sarunu starp dibinātājiem un investoriem. Abas puses jau iepriekš vienojas, cik investors saņems atpakaļ, kādā laikā un kādā secībā. Kad investoram ir atmaksāts, kontrole un nākotnes peļņa paliek uzņēmumā.
Galvenie instrumenti
Atpērkamas peļņas akcijas
Investors iegādājas akcijas ar tiesībām uz peļņu, bet bez balsstiesībām. Uzņēmums par tām maksā dividendes un laika gaitā tās atpērk — parasti līdz brīdim, kad investors ir saņēmis nolīgtu sākotnējā ieguldījuma reizinājumu (piemēram, 2–3×). Pēc tam akcijas tiek dzēstas vai zaudē tiesības uz peļņu.
Piemērots: kapitālam līdzīgam riskam ar noteiktām beigām.
Uz ieņēmumiem balstīts finansējums
Investors iegulda naudu un katru mēnesi vai ceturksni saņem nolīgtu ieņēmumu procentu, līdz ir atmaksāta noteikta kopsumma — atkal ieguldījuma reizinājums. Maksājumi pieaug, kad uzņēmumam klājas labi, un samazinās, kad darbība ir lēnāka.
Piemērots: uzņēmumiem ar stabiliem ieņēmumiem, bet nevienmērīgu peļņu.
Peļņas līdzdalības aizdevumi
Aizdevums, kura procenti daļēji atkarīgi no uzņēmuma peļņas. Tas ir zemākā prioritātē nekā parastais parāds, bet augstākā nekā akcionāri.
Piemērots: investoriem, kuri vēlas parādam līdzīgu aizsardzību ar zināmu papildu ieguvumu.
Parastie aizdevumi un obligācijas
Bankas, kolektīvās finansēšanas platformas un investori aizdod naudu ar parastiem noteikumiem. Steward ownership nekādi neliedz uzņēmumam aizņemties.
Piemērs ar skaitļiem
Uzņēmums piesaista €500,000, emitējot atpērkamas peļņas akcijas ar griestiem 2,5× apmērā. Investoram ir tiesības uz 30% no sadalītās peļņas, līdz viņš kopumā ir saņēmis €1,25 miljonus.
| Gads | Sadalītā peļņa | Investora 30% | Kopā saņemts | Atlikums līdz griestiem |
|---|---|---|---|---|
| 1 | €200,000 | €60,000 | €60,000 | €1,190,000 |
| 3 | €400,000 | €120,000 | €300,000 | €950,000 |
| 6 | €700,000 | €210,000 | €795,000 | €455,000 |
| 8 | €800,000 | €240,000 | €1,275,000 | Griesti sasniegti |
Skaitļi ir ilustratīvi. Reālie noteikumi ir atkarīgi no riska, nozares un uzņēmuma naudas plūsmas — un Igaunijā arī no nodokļa par sadalīto peļņu.
Ko investori parasti prasa
- Tiesības uz informāciju: regulāras finanšu atskaites.
- Piekrišanas tiesības lēmumos, kas ietekmē viņu instrumentu: jauns parāds virs noteikta sliekšņa, jaunas akciju klases, izmaksu noteikumu izmaiņas.
- Prioritāte: investoriem atmaksā, pirms peļņa tiek novirzīta citiem mērķiem.
- Minimālā robeža: dažkārt minimālā gada atdeve vai atpirkšanas datums.
Neviena no šīm tiesībām nedod investoriem kontroli pār uzņēmuma vadību. Tā paliek pārvaldnieku rokās.
Izplatīti maldīgi priekšstati
Septiņas lietas, ko par steward ownership bieži uzskata — un kā ir patiesībā.
„Tā ir sava veida labdarība.”
Nē. Uzņēmumi, kas darbojas pēc steward ownership principa, ir parasti uzņēmumi, kas pārdod produktus, konkurē un gūst peļņu. Daži daļu peļņas ziedo labdarībai, bet lielākā daļa to reinvestē. Atšķirība ir tajā, kas kontrolē uzņēmumu un kas var izņemt tā vērtību, — nevis tajā, vai tas pelna naudu.
„Dibinātājs atdod uzņēmumu par velti.”
Ne obligāti. Dibinātāji var paturēt peļņas daļas un saņemt ierobežotas dividendes vai arī saņemt samaksu pakāpeniski no uzņēmuma vai no jauniem investoriem. No kā viņi atsakās, ir tiesības uzņēmumu pārdot — un līdz ar to iespēja saņemt neierobežotu pārdošanas cenu.
„Nevar piesaistīt naudu.”
Nevar pārdot kontroli. Naudu piesaistīt var: ar peļņas daļām bez balsstiesībām, ieņēmumos balstītu finansējumu, aizdevumiem un obligācijām. Visā Eiropā arvien vairāk investoru finansē steward ownership uzņēmumus tieši ar šādiem nosacījumiem. Kā samaksā investoriem
„Tas ir tikai lieliem, veciem uzņēmumiem.”
Pazīstamākie piemēri ir lieli un veci, jo tiem ir bijis laiks kļūt plaši pazīstamiem. Mūsdienās lielākā daļa uzņēmumu, kas pāriet uz steward ownership, ir jaunuzņēmumi un mazie vai vidējie uzņēmumi.
„Tas ir tas pats, kas darbinieku īpašumtiesības.”
Tos var apvienot, bet tie ir atšķirīgi. Darbinieku īpašumtiesību gadījumā darbiniekiem pieder daļas un to vērtība. Steward ownership gadījumā uzņēmuma vērtība nepieder nevienam; balsis saņem cilvēki, kas vislabāk spēj uzņēmumu pārvaldīt, un tie var būt vai nebūt darbinieki.
„Tas ir veids, kā izvairīties no nodokļiem.”
Nē. Uzņēmums, kas darbojas pēc steward ownership principa, maksā tādus pašus nodokļus kā jebkurš cits. Igaunijā peļņa tiek aplikta ar nodokli, kad to sadala, neatkarīgi no tā, kas to saņem. Atteikšanās no tiesībām pārdot savu uzņēmumu ir pretstats nodokļu priekšrocībai.
„Kad tas ir izdarīts, to vairs nekad nevar mainīt.”
Abi noteikumi ir aizslēgti; gandrīz viss pārējais var mainīties — darbība, vadība, investori, pārvaldnieki. Pat aizslēgu var izveidot tā, lai tas pieļautu izmaiņas šauri definētos apstākļos, piemēram, glābšanai maksātnespējas gadījumā.
Jautājumi un atbildes
Īsas atbildes uz jautājumiem, ko dibinātāji, investori, konsultanti un politikas veidotāji uzdod visbiežāk.
Dibinātājiem un īpašniekiem
Vai es varu turpināt vadīt uzņēmumu? Jā. Kā pārvaldnieks (stjuarts) jūs turat balsstiesīgās akcijas un varat būt valdes loceklis, tāpat kā līdz šim.
Vai es joprojām varu saņemt atlīdzību par to, ko esmu izveidojis? Jā — ar ierobežotām dividendēm no peļņas akcijām, ar laika gaitā izmaksātu atpirkšanu vai pārdodot savas peļņas akcijas investoram. Kā jūs saņemat atlīdzību
Kas notiek pēc manas nāves? Jūsu balsstiesīgās akcijas pāriet nākamajam pārvaldniekam, nevis jūsu mantiniekiem. Peļņas akcijas var tikt mantotas, ja statūti to pieļauj.
Vai mani bērni var būt pārvaldnieki? Jā, ja viņi aktīvi darbojas uzņēmumā un ir izvēlēti pēc tiem pašiem noteikumiem kā jebkurš cits.
Cik ilgi ilgst pāreja? Parasti no trim līdz deviņiem mēnešiem — atkarībā no īpašnieku skaita un finansējuma.
Cik tas maksā? Galvenokārt juridiskās un nodokļu konsultācijas. Mazam uzņēmumam ar vienkāršu struktūru izmaksas būs salīdzināmas ar finansējuma piesaistes kārtu.
Investoriem
Kā es varu iziet no ieguldījuma? Ar atpirkšanu, ieņēmumu daļu vai atmaksu — pēc noteikumiem, par kuriem vienojas jau sākumā. Vairāk
Vai mana atdeve ir ierobežota? Parasti jā. Griesti tiek saskaņoti sarunās un atspoguļo risku.
Konsultantiem
Vai Igaunijas OÜ ir iespējama zelta akcija? Igaunijas komerctiesības ļauj statūtos paredzēt akcijas ar atšķirīgām tiesībām un nodošanas ierobežojumiem. Kā vislabāk izveidot aizbildņa veto tiesības, ir aplūkots mūsu komerctiesību ceļvedī.
Kas var būt aizbildnis? Parasti tiek izvēlēts neatkarīgs nodibinājums (sihtasutus). To var izveidot vienam uzņēmumam, vai tas var kalpot vairākiem.
Politikas veidotājiem
Vai Igaunijai ir vajadzīgs jauns likums? Lai sāktu — nē. Taču vienkāršāks standarta ceļš padarītu to pieejamu maziem uzņēmumiem. Dati un politika
Vai tas kaut kur tiek izmantots plašā mērogā? Jā. Dānijā fondiem piederoši uzņēmumi veido nozīmīgu ekonomikas daļu; Vācijā vairāki no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem darbojas pēc steward ownership principa.
