Ko pārvaldnieks patiesībā dara

„Pārvaldnieks” (stjuarts) izklausās abstrakti. Praksē pārvaldnieks ir cilvēks, kas dara to pašu, ko akcionāri dara dalībnieku sapulcē — ieceļ valdi, apstiprina pārskatus, lemj par būtiskām izmaiņām —, taču dara to kā pienākumu, nevis kā ieguldījumu.

Parastā dienā

Lielāko daļu laika būt par pārvaldnieku maina maz. Pārvaldnieki parasti ir arī uzņēmuma vadītāji, un viņi vada uzņēmumu tāpat kā iepriekš. Atšķirība parādās reizi vai divas gadā, dalībnieku sapulcē, kad viņi lemj:

• kas būs valdē un padomē;
• vai apstiprināt gada pārskatu;
• cik daudz peļņas paturēt un cik izmaksāt investoriem, darbiniekiem vai labiem mērķiem — statūtos noteikto noteikumu robežās.

Grūtajās dienās

Loma ir vissvarīgākā tad, kad uzņēmums stājas pretī izvēlei, kas īpašniekam būtu viegla, bet pārvaldniekam grūta:

• Pievilcīgs piedāvājums nopirkt uzņēmumu. Īpašnieks to varētu pieņemt. Pārvaldnieks nevar — uzņēmums nav viņa, lai to pārdotu, un aizbildnis to vetotu.
• Liela peļņa. Īpašnieks varētu izmaksāt sev lielas dividendes. Pārvaldnieks nevar tās izmaksāt sev. Viņš lemj, kā peļņa kalpos uzņēmumam.
• Paša aiziešana. Īpašnieks varētu nodot akcijas saviem bērniem vai tās pārdot. Pārvaldnieks nodod savu balsstiesīgo akciju nākamajam pārvaldniekam, kas izvēlēts saskaņā ar statūtos noteiktajiem noteikumiem.

Kas kļūst par pārvaldnieku

To nosaka statūti. Bieži izvēlas: valdes locekļus; ilggadējus vadošos darbiniekus; dibinātāju, kamēr viņš ir aktīvs; dažkārt ārēju personu ar atbilstošu pieredzi. Svarīgas ir spējas un apņemšanās, nevis nauda vai ģimene.

Ko pārvaldniekiem maksā

Algu par paveikto darbu, tāpat kā jebkuram vadītājam. Nevis dividendes par viņu balsīm. Šī nodalīšana ir modeļa kodols: cilvēki, kas lemj, nelemj par savu naudu.

Lasiet: abi noteikumi